Definīcija:Darbs, pamatnodarbošanās eksistences līdzekļu iegūšanai, kam nepieciešamas noteiktas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas (piem., ārsta Δ, grāmatveža Δ ). (Sk. arods.)
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENtrade; vocation
LVarods
RUпрофессия
DEBeruf
FRprofession; métier
Definīcija:Cilvēka ilgstoša likumīga, parasti tehniska, nodarbošanās, kas viņam nodrošina ienākumus dzīves iztikai. Atkarībā no veicamā darba sarežģītības, darbinieku zināšanām un sagatavotības Δ iedala: 1) augsti kvalificēts Δ: tā veicējiem nepieciešama augstākā izglītība; 2) kvalificēts Δ: nepieciešama vidējā speciālā izglītība vai mācību apguve speciālos kursos ilgāku laika periodu; 3) mazkvalificēts Δ: to var strādāt darbavietā mācīti cilvēki; 4) nekvalificēts Δ: to var strādāt jebkurš cilvēks bez speciālas sagatavošanas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Konkrētai darbības nozarei raksturīga tehniskā vai praktiskā profesija, kas parasti ietver darbu ar rokām. Arodu var iegūt profesionālajā vidusskolā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENprofession; occupation
LVprofesija
RUпрофессия; специальность
DEBeruf
FRprofession; métier
Definīcija:Indivīda nodarbošanās profesionālajā jomā, balstoties uz noteiktu kompetenci, kas nepieciešama darba uzdevuma veikšanai konkrētajā specialitātē.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca