Definīcija:Īpašvārds — jebkura cita objekta (ne cilvēka) neoficiāls, parasti emocionāli ekspresīvs, nosaukums, ko lieto papildus šī objekta oficiālajam nosaukumam, piemēram, Stūra māja ‘Valsts policijas galvenās pārvaldes ēka Rīgā’, senāk ‘VDK ēka’.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENnickname
LViesauka
RUпрозвище
DEBeiname
Definīcija:Neoficiāls personvārds, ko lieto papildus cilvēka vārdam un uzvārdam (vai citas kategorijas oficiālam personvārdam), piemēram, Garais, Amišs (< uzvārds Amoliņš). Iesauku parasti lieto nosaucamā cilvēka paziņas vai ģimenes locekļi, retos gadījumos (piemēram, brazīliešu futbolistiem) iesauka kļūst plaši zināma un iegūst daļēji oficiālu raksturu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENappellation
LVpievārds
DEBeiname
FRsurnom
Tulkošanas un terminoloģijas centra acquis communautaire tulkojumos lietotie termini
10 EIROPAS SAVIENĪBA
ENnickname
LVpavārds; iesauka
DEBeiname
FRsurnoms
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini