Definīcija:Dokuments, kas apliecina pabeigtu procesu, sasniegtu pakāpi, piemēram, pamatizglītības ieguvi, profesionālās kvalifikācijas ieguvi, vai kādu faktu, tiesības kaut ko darīt, piemēram, vadīt automašīnu, strādāt konkrētā amatā. Par apliecību sauc arī dokumentu, kas norāda uz piederību kādai grupai, organizācijai, piemēram, studenta apliecība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENidentity card; identification card
LVpersonas apliecība; identifikācijas karte
DEAusweis; Personalausweis
FRcarte d'identité
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENcertificate
LVapliecinošs dokuments
DEAusweis
FRpièce de légitimation
Definīcija:a statement in writing by a person having a public or official status concerning some matter within his knowledge or authority
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini