Definīcija:Stāvoklis, kad indivīds tiek ignorēts kādā kopienā, kolektīvā, grupā, lai gan ir tā daļa. Atstumtība izpaužas kā nošķiršana, nesarunāšanās, neņemšana vērā, nerēķināšanās u. tml. Ja atstumtība ir ilgstoša, tā var radīt psiholoģisku, arī emocionālu kaitējumu, ietekmējot indivīda personības attīstību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca