Definīcija:Darbība, kas sniedz indivīdam atbalstu, iedrošinājumu, kas pārliecina kaut ko uzsākt vai turpināt darīt. Uzmundrinājums tiek izteikts kā mutvārdu rosinājums ar pozitīvu virzību, vērsts uz pārliecību, ka indivīds to spēj paveikt, izturēt u. tml., stiprinot viņa pašefektivitāti. Mācību/studiju procesā pedagogs pievērš uzmanību situācijām, kad izglītības guvējam uzmundrinājums ir nepieciešams darbības produktivitātei vai rezultāta sasniegšanai.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca