Definīcija:Teikuma loceklis, ko teikumā piesaista darbības vārds resp. izteicējs, — teikuma priekšmets, papildinātājs, apstāklis. Piemēram, spēlēt piesaista teikuma priekšmetu un papildinātāju: Meitene spēlē vijoli. Argumenti var būt obligāti un neobligāti, piemēram, darbības vārdam sūtīt obligāts ir teikuma priekšmets un papildinātājs akuzatīvā, bet neobligāts — papildinātājs datīvā: Jānis sūta draugam vēstuli.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENargument
LVarguments
RUдовод
DEBeweisgrund; Argument
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENargument; proof
LVarguments
RUдовод; аргумент
DEArgument; Beweis; Beleg
FRargument
Definīcija:Argumentācijas pamats – apgalvojuma, viedokļa, sprieduma pamatojums. Arguments ir ticami dati, spriedums vai spriedumu kopums, ko lieto cita sprieduma, apgalvojuma, viedokļa patiesīguma apstiprināšanai.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca