Definīcija:Lielums, kas nosaka darbinieka darba intensitāti un kuru var izteikt kā darba daudzumu, kas darbiniekam jāveic laika vienībā, t. i., izstrādes normu. Laika daudzums, ko var patērēt izstrādājuma vienas vienības ražošanai, ir laika norma jeb darbalaika norma; darbgaldu skaits, kas jāapkalpo vienam strādniekam, ir apkalpes norma; vadāmo cilvēku vai objektu skaits ir vadības norma.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENlabour standard(IETEICAMS); work standard(PIEĻAUJAMS); employment standard(PIEĻAUJAMS)
LVdarba normatīvi(IETEICAMS); darba attiecību normatīvi(PIEĻAUJAMS)
DEArbeitsnorm
FRnorme de travail
Definīcija:Standards concerning employment and working conditions, which are set out in collective agreements or laid down under labour law and labour regulations.
