Definīcija:Plānošanas un projektēšanas metode, kas rada iespēju noteikt plāna rādītāju vai objektu, summējot vai savienojot tā atsevišķās, iepriekš aprēķinātās sastāvdaļas. Piem., darbalaika normu kādai operācijai var aprēķināt, summējot atsevišķām kustībām nepieciešamo normatīvo laiku.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENaggregation
LVagregēšana
RUагрегирование
DEAggregation
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENenlargement; extension; consolidation
LVapvienošana
RUукрупнение
DEZusammenlegung; Aggregation
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENaggregate
LVagregācija
RUагрегация
DEAggregation
Kristalogrāfijas un mineraloģijas termini. LZA TK 63. biļetens — R., Zinātne, 1993