Definīcija:Vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā, piemēram, latviešu valodā no motivētājvārda gald-s ar priedēkli pa- un galotni -. atvasināts vārds pagalde.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENderivation
LVatvasināšana; derivācija
RUдеривация; аффиксальное словообразование
DEAbleitung; Derivation
Definīcija:Vārdu darināšana, vārda saknei vai celmam pievienojot afiksu — piedēkli, priedēkli vai derivatīvo galotni — atbilstoši valodas vārddarināšanas modeļiem, piemēram, celt — celšana; zaļš — zaļgans; krist — uzkrist; ciets — ciet-e. Atvasināšana ietilpst morfoloģiskajā vārddarināšanas paņēmienā. ◊ primārā atvasināšana; sekundārā atvasināšana
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVatvasināts; atvasinājums
RUпроизводная
DEabgeleitet; Ableitung
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENdumping
LVizgāšana
DEAbleitung
FRrejet
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini
52 VIDE
ENventing
LVgāzu vēdināšana
DEAbleitung
FRévacuation des gaz
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini