Termins esība (a. being, kr. наличие) LZA Terminoloģijas komisijā apstiprināts 1990. gadā ar nozīmi 1) ‘kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā’, piem., izskatot kādu lietu (jurisprudencē), konstatē pierādījumu esību vai neesību; iepazīstoties ar dokumentiem, konstatē visu vajadzīgo dokumentu esību (t. i., ir vai nav visi dokumenti) un parakstu vai zīmogu esību tajos. Termins esība publicēts vārdnīcā «Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas (ELDO) termini» (R., 1995/1996/1997).
Savukārt esamība ir ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’, un tas saistāms ar filozofiski abstraktu, vispārinātu skatījumu uz lietām un parādībām.
