Definīcija:Vārdšķira, kas izsaka priekšmeta pazīmi un kam ir dzimtes, skaitļa, locījuma, salīdzināmo pakāpju un noteiktības/nenoteiktības gramatiskā kategorija. Dzimtē, skaitlī un locījumā īpašības vārds saskaņojas ar lietvārdu, piemēram, zaļš koks, zaļa zāle, zaļas pļavas. Teikumā īpašības vārdu lieto apzīmētāja vai nominālā izteicēja funkcijā, piemēram, Viņam kritis lielais laimests. Sniegs ir balts. ◊ kādības īpašības vārds (sk.); attieksmes īpašības vārds (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVadjektīvs
RUадъектив
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978